Kāpēc dzīve mainās ik pēc 7 gadiem – un kāpēc sievietēm ir īpaši svarīgi to saprast

Ir kaut kas maģisks šajā 7 gadu ciklā. Dīvaina likumsakarība, kas atkārtojas atkal un atkal, it kā kāds augšā klikšķinātu ar sekundes rādītāju, atgādinot: ir pienācis laiks apkopot rezultātus. It kā — tikai cipars. Bet kāpēc tad tieši šis skaitlis izskan tik daudzās pasaules sistēmās?

Septiņas dienas nedēļā, septiņas notis oktāvā, septiņas varavīksnes krāsas, septiņas čakras, pat pasakās — “pie septiņām auklēm”, “septiņi kazlēni”, “septiņi spaiņi putras” un “septiņi rūķīši”. Sakritība? Varbūt. Bet varbūt tas ir signāls, ka dzīve ir uzbūvēta daudz dziļāk, nekā pirmajā mirklī šķiet.

“Skaitļi valda pār pasauli” 

Vācu filozofs Rūdolfs Šteiners uzskatīja, ka cilvēka dzīve sadalās desmit septiņgadīgos ciklos, uz kuriem īpaši ietekmē Saturna planēta — “karmas valdnieks”. Saturns nepiedod slinkumu un pašapmānu, ik pēc septiņiem gadiem it kā jautājot: “Vai tu ej pareizajā virzienā?” Ja atbildes nav vai tā ir nepatiesa, dzīve sāk spēcīgi kratīt.

Īpaši jūtīgas pret šiem pārejas brīžiem esot sievietes — viņas smalkāk izjūt ķermeņa un dabas ritmus, to neredzamo sajūtu “kaut kas nav kārtībā”. Astrologi saka, ka liktenīgi vecumi sievietēm ir 42, 49 un 56 gadi — posmi, kad ķermenis vairs nav jauns, bet vēl spējīgs, dvēsele joprojām meklē, bet jau nogurusi maldīties, un svarīgākais — beidzot nepieklusināt savu iekšējo balsi.

42 gadi – laiks pajautāt sev: “Un tālāk?”

Dīvains vecums – it kā viss jau ir, bet kaut kā pietrūkst. Parādās viegla skumja, nogurums, vēlme kaut ko mainīt: darbu, pilsētu, dzīvi. Šis nav krīzes, bet ielūgums – būt godīgai pret sevi. Vai es vēl gribu šo ceļu? Šo cilvēku? Šo dzīvi? Kā teica Simona de Bovuāra – “sieviete nekad nenoveco, viņa kļūst vairāk par sevi”. Tie, kas pieņem vecumu, sāk ziedēt: dara to, kas patīk, nevis “kā vajag”, iemācās teikt “nē” un beidzot sadzird sevi.

49 gadi – laiks izplest spārnus

Sabiedrība čukst: “Tu vairs neesi jauna.” Bet tieši šis vecums ir skaists – pilns gudrības un iekšējas brīvības. Sieviete vairs nevienam neko nepierāda, viņa dara, jo grib. Iet uz deju nodarbību, pērk sarkanu lūpu krāsu, dāvā sev prieku bez iemesla. Kā saka ķīniešu paruna: “Labākais laiks iestādīt koku bija pirms 20 gadiem. Otrs labākais – tagad.”

Lasi vēl: Novembra pavērsiens: pie zodiaka zīmēm, kuras novembrī 2025 uz visiem laikiem atstās pagātni aiz muguras

56 gadi – īstās brīvības laiks

Šis ir robežpunkts. Ne beigas, bet sākums “savai dzīvei”. Nav jātēlo, jāpierāda, jāpatīk. Var vienkārši būt. Šajā vecumā vientulība var pārtapt brīvībā – laikā sev, saviem sapņiem, mieram. Kā teica Kamī: “Brīvība ir greznība, ko ne visi var atļauties.” Bet tie, kas to pieņem, sāk dzīvot patiesi – atkal ar interesi, ar gaismu acīs.

Septiņgadīgie cikli – ne spriedums, bet iespēja

Tie atgādina apstāties un pajautāt: kur es esmu? Ko vēlos? Ko varu atlaist? Skaistums nav jaunībā, bet dzīvībā – acīs, enerģijā, smaidā. Sieviete ir pievilcīga nevis tad, kad cenšas būt jauna, bet kad mīl sevi un ir saskaņā ar savu būtību.

“Laime – tas nav būt ar jebkuru, bet ar to, kurš redz tavu vērtību.”

Lasi vēl: Nekad neesmu ēdusi tik gardas sēnes ar kartupeļiem: pat nezināju, ka tā var pagatavot — ļoti interesanta un vienkārša recepte

42, 49 un 56 – tie ir brīži, kad var pārdomāt, atlaist un beidzot dzīvot pa īstam.